LAT
Gaidot Latvijas Republikas simtgadi, mums visiem būtu vairāk jādomā par mūsu valsts turpmāku uzplaukumu, attīstību un labklājību ilgtermiņā, uzskata kompānijas Vestabalt valdes locekle Līga Uzkalne. Jāmācās novērtēt un saredzēt unikālos apstākļus un iespējas, ko dāvā piederība mūsu zemei. Ir jāprot atklāt un izmantot šo potenciālu. Gan Rīgai, gan tās tuvākajai apkaimei viens no dabas dāvātajiem resursiem ir plašās ūdens teritorijas, kas kopumā aizņem 16% no Rīgas teritorijas. Ūdens resursi Rīgā ir tā vērti, lai piesaistītu sev gan ražotāju, uzņēmēju, gan nekustamo īpašumu pircēju paaugstinātu uzmanību, kas turpina tieši izrādīt interesi par dzīvošanu ūdens tuvumā.
Rīgai ir lielisks, es gribētu teikt pat unikāls ģeogrāfiskais izvietojums. Cauri tās sirdij rāmi un nesteidzīgi plūst mūsu Daugava. Pirms vairākiem gadsimtiem Daugavas ieeja jūrā un attīstītie iekšzemes sakari nodrošināja Rīgas ostas attīstību, eksporta, tirdzniecības un Rīgas pilsētas strauju attīstību,
Līga Uzkalne, Vestabalt valdes locekle
Latvijas galvaspilsēta un valsts galvenā upe saskaras viena ar otru vairāk nekā 25 kilometru garumā – tā tas ir, ja aplūko krasta joslu, sākot no grīvas un beidzot ar Rumbulas rajonu (kopā Rīgā ūdensmalu garums ir 459 kilometri un publisko ūdensmalu garums 276 kilometri). Ar šādu lielisku kaimiņu un dabas dāvanu var lepoties tikai dažas pilsētas. Ūdens objekti ir Rīgas pilsētas teritorijas daļa ar funkcionālu, estētisku, ekonomisku potenciālu, kas pašreiz netiek izmantots pilnībā. “Mēs Latvijā vēl neesam iemācījušies pilnā mērā novērtēt un akcentēt ūdens tuvuma priekšrocības, kas pats par sevi ir milzīgs bonuss un spēj dot impulsu jaunam mūsu pilsētas attīstības posmam, ja vien tiktu aktivizēta ūdenstilpņu un krastmalas daudzveidīgas izmantošanas iespējas,” uzskata L.Uzkalne.
Šodien labāko un iedzīvotājiem un tūristiem draudzīgāko pilsētu vidū ir tādas Vecās Pasaules piekrastes pilsētas kā Stokholma, Venēcija Itālijā, Helsinki Somijā, Sansevastjana Spānijā, Porto Portugālē, Bergena Norvēģijā, Hamburga Vācijā… Šajās pilsētās piekrastē iedzīvotājus un viesus sagaida dažādas atpūtas iespējas, mazi veikaliņi, mājīgas kafejnīcas un restorāni, kas harmoniski savijas ar turpat esošajām vecpilsētām un dzīvojamajiem kvartāliem. Vairākas pilsētas aizvien aktīvāk attīsta peldbūves, kas domātas kā komercdarbības veikšanai tā arī dzīvošanai.
Vestabalt valdes locekle uzskata, ka arī Rīgai šodien ir vairāk jādomā par savu krastmalu attīstīšanu, pilnīgāk jāizmanto to perspektīvais potenciāls: “Pagaidām šīs vietas pie mums tiek labiekārtotas daļēji, un zaudētāji ir gan pati pilsēta, gan tās iedzīvotāji. No pēdējo desmit gadu īstenotajiem projektiem, piedaloties pilsētai un Eiropas fondu līdzfinansējumam, varu minēt Spīķeru kvartāla rekonstrukciju un tam līdzās esošās krastmalas labiekārtošanas projektu, kā arī Lucavsalas ziemeļu daļas labiekārtošanu. Tomēr, lai nodrošinātu pilnvērtīgu iedzīvotāju un tūrismu plūsmu šajās vietās, ar paveikto ir par maz. Viena no Vecrīgas robežām iezīmējošā 11.novembra krastmala joprojām ir tukša. Eiropas pilsētās tieši ūdens tuvumā atrodas galvenās gājēju promenādes ar restorāniem, veikaliem un plašām atpūtas zonām. Rīgā šāds piemērs ir pagaidām tikai Andrejostā, kur industriālā vide un ūdens tuvums tiek pilnvērtīgi izmantots, lai radītu jaunas atpūtas, izklaides vietas, attīstot arī komerciālo segmentu, un ir tas labs piemērs, kā var sabalansēt publiskās un privātās intereses ūdensmalu izmantošanā.” Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments 2017.gadā ir izstrādājis Ūdens teritoriju un krastmalu tematisko plānojumu, kas ietver sevī attīstības programmu. Speciāliste cer, ka 77 lappušu ietilpīgajam dokumentam pamatā ir griba patiešām veltīt vairāk uzmanības Daugavas piekrastes līnijai, pilnveidojot to ar atpūtas zonām pilsētas iedzīvotājiem, restorāniem, vasaras kafejnīcām, ielu tirdzniecības vietām un bērnu rotaļlaukumiem. Ir skaidrs, ka, lai to izdarītu pārdomāti un kvalitatīvi ir nepieciešama Rīgas krastmalas attīstības stratēģija, kuru izstrādājot tiktu ņemts vērā sabiedrības, uzņēmēju, pašvaldības, vides speciālistu, arhitektu viedoklis.
Ūdens resursa pievienoto vērtību ir sapratuši nekustamo īpašumu projektu attīstītāji. Paraugieties, kā pēdējo desmit gadu laikā ir mainījusies Ķīpsala, tās viens no šedevriem ir divos posmos īstenotais komplekss Ģipša Fabrika. Šī kompleksa dzīvokļi, no kuru logiem paveras lieliskas panorāmas, nemainīgi figurē tirgū pieprasītāko un dārgāko dzīvokļu skaitā. Pircēji novērtē to unikalitāti. “Spilgts piemērs ir nesen projekta Ģipša Fabrika pirmajā kārtā pabeigtais darījums, kurā tika pārdots dzīvoklis, no kura terases paveras skats uz Daugavu un ir redzama Vecrīgas un Rīgas Pasažieru ostas panorāma. Tad, lūk, kvadrātmetra cena šajā darījumā pārsniedza 4000 eiro/m². Mēs visai pamatoti varam runāt par to, ka šis aktīvs zināmā mērā nav pilnībā novērtēts. Paturot prātā populāro parunu, ka Rīga ir Mazā Parīze, ir interesanti salīdzināt dzīvokļu cenas Francijas galvaspilsētas centrālajā daļā netālu no Sēnas krastmalas. Izrādās, ka minimālais slieksnis ir 10 000 eiro/m². Un tas, nemaz nerunājot par to, ka standarta cenas labākajiem variantiem ir divdesmit vai trīsdesmit tūkstoši eiro par kvadrātmetru mājoklim ar panorāmu. Pat vieta automobiļu stāvvietā Parīzē izmaksā tik, cik pie mums maksā pilnvērtīgs dzīvoklis Rīgas centrā – no 300 000 līdz 400 000 eiro. Ja jau mēs sakām par Rīgu, ka tā ir mazā Parīze, ir saprotams, ka mums ir plašas attīstības iespējas. Vēl jo vairāk tāpēc, ka no ikdienas dzīvošanas un no vides, ekoloģijas un drošības viedokļa apstākļi pie mums ir pat labāki,” norāda L.Uzkalne.
Daudzas Eiropas lielās pilsētas izjūt, ka pieprasījums pēc krastmalas pirmās līnijas teritorijām, ir lielāks nekā pilsētas to spēj piedāvāt, bet šeit Rīgā šāds resurss vēl ir. Pēdējā gadā ir novērojams pieaugums pieprasījumam kā no privātpersonām, tā arī no vietējo un starptautisko nekustamo īpašumu attīstītāju puses tieši pēc apbūves gabaliem ūdens tuvumā. 2018.gadā Klīversalā tiks nodots ekspluatācijā daudzdzīvokļu komplekss River Breeze Residence – vērtējot no dzīvokļu cenas viedokļa, tas ir viens no pēdējos gados dārgākajiem kompleksiem. Ziemas sākumā tajā bija rezervēta gandrīz ceturtā daļa dzīvojamo platību. Šī projekta apbūvētājs – kompānija Pro Kapital – sola iedvest piegulošajai teritorijai pilnīgi jaunu dzīvību, akcentējot un uzsverot tieši ūdens vērtību, piemēram, Āgenskalna līča un Daugavas labās īpašības.
Francija ir slavena ar vēsturiskajām chateau un piepilsētas rezidencēm, savukārt Rīga un tās tuvā apkārtne var konkurēt un turpināt attīstīt privātās apbūves segmentu un plašas dzīvošanas iespējas ūdens tuvumā tikai dažu 10 minūšu brauciena attālumā no centra un priekšrocības, ko sniedz attīstīta infrastruktūra. Baltezers, Ķīšezers, Juglas un Sunīšu ezers – mums ir daudz iespēju minēto mājokļu veidošanai. Nevajag aizmirst arī par to, ka Daugavas piekrastes josla turpinās arī aiz Rīgas robežām, taču atrodas tiešā tās tuvumā. Līdz galvaspilsētas centram ar automobili var nokļūt nieka 20 minūtēs.
Tomēr gribētos, lai ūdeņu tematikas ietvaru neveidotu tikai dārgais segments.
Viena no pirmajām šajā virzienā sāka strādāt kompānija Merks, kas pašlaik Rīgas Mežciema mikrorajonā, Gaiļezera tuvumā, attīsta sešstāvu dzīvojamo māju kompleksu. Manuprāt, visai perspektīva ir arī Ķengaraga mikrorajona piekrastes teritoriju apbūve. Šeit var attīstīt ekonomiskās klases dzīvojamo fondu, veidot rekreācijas zonas, jaunas atpūtas un sporta vietas, kā tas, piemēram, ir īstenots Londonas dzīvojamajā kompleksā Barking Riverside ” stāsta L.Uzkalne.
Diemžēl pašlaik aktīva Rīgas domes interese par Daugavas krasta līnijas attīstīšanu nav jūtama. Ūdens objekti ir viens no Rīgas svarīgākajiem dabas resursiem, kam ir liels ekonomiskais un ekoloģiskais potenciāls un būtiska nozīme iedzīvotāju rekreācijas vajadzību nodrošināšanā, to, sagaidot Latvijas simtgadi, beidzot vajag sākt pilnvērtīgi, pārdomāti un kvalitatīvi izmantot.
