Rīgas vēsturiskā centra lielākie izaicinājumi šodien un iespējamie attīstības scenāriji nākotnē.

Kāpēc šodien, vēl joprojām, Rīgas centrā ir tik daudz neapdzīvotu un nerestaurētu vēsturisko namīpašumu?

Strādājot ar namīpašumu, dzīvokļu pārdošanu tieši Rīgas vēsturiskajā centrā kā vienu no iemesliem var minēt to, ka daudz namīpašnieki nosaka nepamatoti augstu pārdošanas cenu, kas tiek prasīta vairāku gadu garumā, nedodot iespēju veiksmīgi pārdot šos īpašumus potenciālajiem pircējiem, kas būtu gatavi uzsākt īpašuma restaurāciju.

Papildu sarežģījumus, rekonstrukcijas darbu veikšana un lielu finanšu slogu vēl aizvien namīpašniekiem rada ilgtermiņa īres līgumi, kas nāca mantojumā pie ēku pārņemšanas. Daudz centra ēkās gadiem ir situācijās, kur namīpašniekiem ir pienākums uzturēt ēku labā tehniskajā stāvoklī un vēl nākas piemaksāt par īrnieku atrašanos viņu privātīpašumā. Uzskatu to par absurdu situāciju, ka nu jau vairāk kā 30 gadus Latvijā izpildvarai nav bijusi vēlme un griba sakārtot likumdošanu attiecībā uz denacionalizēto namīpašumu īrniekiem, kas daudzviet vēljoprojām maksā īres maksu, kas nenosedz pat ikmēneša apsaimniekošanas izdevumus.

Kā vēl viens iemesls būtu minams fakts, ka daudz Rīgas vēsturiskā centra ēkas pieder vairākiem dzīvokļu īpašniekiem kā kopīpašums un kopīpašniekiem šādās ēkās ir sarežģīti pieņemt lēmumu par ieguldījumu veikšanu vai vienotu attīstības koncepciju. Daudz centra ēkām pēc denacionalizācijas procesa pabeigšanas tika veikti tikai dzīvokļu iekštelpu remontdarbi, neieguldot līdzekļus ēku kopējo konstrukciju, inženiertīklu pienācīgā atjaunošanā, kas ir rezultējies ar to, ka tagad ļoti daudz arī apdzīvoto Rīgas centra namīpašumu atrodas sliktā tehniskā stāvoklī.

Varu apgalvot, ka nekustamo īpašumu attīstītājiem ir liels izaicinājums lemt par labu tieši vēsturisko ēku restaurācijas un attīstības projektiem, jo ir liels birokrātiskais slogs rekonstrukcijas un tehnisko projektu izstrādē, kā arī bieži nākas sastapties ar to, ka nav atvērta un pretimnākoša attieksme no iesaistīto institūciju puses projektu skaņošanas procesos. Kopumā nepieciešamais laiks, kas vajadzīgs no būvniecības ieceres uzsākšanas līdz ēkas nodošanai ekspluatācijā ir neparedzams un ievērojami ilgāks kā kaimiņvalstīs. Bieži pat pēc tehnisko apsekojumu veikšanas attīstītājam ir sarežģīti precīzi paredzēt galējās būvniecības izmaksas ar ko būs jārēķinās pabeidzot rekonstrukcijas procesu, jo pēc darbu uzsākšanas daudzas no vēsturiskajām ēkām ir sliktākā tehniskajā stāvoklī kā var šķist pie to apsekošanas ar problēmām pārsegumos, nesošajās pamatu, jumta konstrukcijās.

Papildus izaicinājums attīstītājiem ir spēja pielāgot vēsturiskās ēkas mūsdienu pircēju dzīves standartiem, prasībām un gala pircēja maksātspējai. Centra ēkām ļoti bieži ir sarežģīti rast risinājumu tādos aspektos kā vides pieejamība, lifta izbūve, stāvvietu trūkums, vēsturisko dzīvokļa plānojumiem nepieciešamo izmaiņu veikšana, insolācija. Rekonstrukcijas un restaurācijas process ir dārgs, sarežģīts un ilgs un viennozīmīgi varu apgalvot, ka lai kvalitatīvi veiktu vēsturisko ēku atjaunošana gala pārdošanas cenai ir jābūt virs 3500 euro par 1 lietderīgo ēkas m2. Diemžēl uz šodienu daudzi no attīstītājiem analizējot ekonomisko un politisko situāciju Latvijā, vietējo mājsaimniecību maksātspēju baidās pieņemt lēmumu par rekonstrukcijas projektu uzsākšanu, jo nav pārliecības vai pēc projekta pabeigšanas būs iespēja restaurētos dzīvokļus pārdot ar peļņu.

Domājot par Rīgas centru kopumā un vēsturisko ēku izmantošanu un dzīvotspēju ilgtermiņā, pozitīvi vērtēju to, ka pēdējos gados vairāki no centra namīpašumiem tiek restaurēti un attīstīti kā īres nami. Lai Rīgas centrs attīstītos ir nepieciešams vēsturisko spēt apvienot ar mūsdienīgo, kas ir īpaši aktuāli domājot par koka arhitektūru un komerctelpām Rīgas centra pirmajos stāvos un Vecrīgā. Arhitektūras vēsturiskais mantojums nedrīkst būt smacējošs un smagnējs un jāmeklē kompromisi kā vēsturisko, autentisko veiksmīgi apvienot ar mūsdienām atbilstošu un kvalitatīvu un harmonisku, draudzīgu pilsētvidi iedzīvotājiem un vietu uzņēmējdarbībai un dzīvošanai ilgtermiņā. Rīgas centra un Vecrīgas galvenajām ielām, lai tās spētu konkurēt ar lielveikaliem būtu svarīgi atrast savu stāstu, raksturu, koncentrējot vienā ielā vienas nišas uzņēmējus, kā, piemēram, Avotu iela, kur vienuviet ir vairāki kāzu saloni un veiksmīgas sinerģijas rezultātā starp vienas sfēras uzņēmējiem rezultējas stabilas klientu plūsmas visiem telpu nomniekiem. Viennozīmīgi ir nepieciešams lielāks pašvaldības atbalsts infrastruktūras izbūvē un atvērta, mūsdienīga plānošanas pieeja, izpratne un atbalsts no iesaistīto institūciju puses, lai nekustamo īpašumu attīstītāji vēlētos investēt tieši Rīgas vēsturiskā centra ēku restaurācijā.

Rīgai ir jādomā par pilsētas kopējās infrastruktūras uzlabošanu, lai Rīga būtu iekļaujoša, funkcionāla dažādām cilvēku grupām – jauniešiem, bērniem, senioriem kā arī interesanta uzņēmējiem, investoriem un ārvalstu tūristiem.

Aicinu pašvaldību kopā ar iedzīvotājiem, iesaistītajām institūcijām un nekustamo īpašumu asociācijām aktīvāk diskutēt par Rīgas centra problemātiku un kopā meklēt atbildes uz to, kādu mēs vēlamies redzēt Rīgas centru pēc nākošajiem 10, 20 gadiem?

SIA Vestabalt valdes locekle