Izvēloties jaunu mājokli, lielākā daļa pircēju vispirms koncentrējas uz dzīvokļa platību, istabu skaitu, plānojumu un cenu. Tas ir saprotami, jo tie ir viegli salīdzināmi, izmērāmi kritēriji. Tomēr praksē bieži vien tieši stāvs, kurā dzīvoklis atrodas, kļūst par faktoru, kas visvairāk ietekmē ikdienas dzīves kvalitāti pēc ievākšanās.
Par šo mājokļa izvēles faktoru stāsta Irina Jermolajeva, “Vestabalt” nekustamo īpašumu aģente:
“Stāvs nosaka ne tikai to, cik daudz gaismas būs dzīvoklī vai kāds skats pavērsies pa logu. Tas ietekmē arī privātuma sajūtu, trokšņu līmeni, attiecības ar ārtelpu un pat to, kā cilvēks ikdienā izmanto savu mājokli. Tieši tāpēc nav viena universāla risinājuma, kas derētu visiem. Ir tikai izvēle, kas vislabāk atbilst konkrētam dzīvesveidam.”
Šī tēma ir īpaši aktuāla jaunajos daudzdzīvokļu projektos, kur pircējiem bieži ir plaša iespēja izvēlēties dzīvokļus vairākos stāvos. Tas ļauj nevis samierināties ar pieejamo variantu, bet pieņemt pārdomātu lēmumu, kas vislabāk atbilst personīgajām vajadzībām un dzīves ritmam.
Pirmais stāvs – ciešāka saikne ar ārtelpu
Pirmā stāva dzīvokļi bieži uzrunā cilvēkus, kuri nevēlas atteikties no āra telpas priekšrocībām, bet vienlaikus nevēlas vai nevar izvēlēties privātmāju. Terase šādos dzīvokļos kļūst par būtisku ikdienas dzīves sastāvdaļu – tā nav tikai papildinājums, bet telpa, kurā notiek dzīve. Šeit var baudīt rīta kafiju, ļaut bērniem spēlēties drošā vidē vai vakaros atpūsties svaigā gaisā, nejūtoties atrautam no mājokļa.
Praktiskā ziņā pirmais stāvs nozīmē arī ērtu piekļuvi – bez kāpnēm, bez lifta gaidīšanas, kas ir īpaši būtiski ģimenēm ar maziem bērniem, senioriem vai aktīviem cilvēkiem ar sporta inventāru. Mūsdienu projektos pirmais stāvs tiek risināts arī ar paaugstinātu privātumu un drošības elementiem, padarot šo izvēli arvien pievilcīgāku.
Otrais stāvs – sabalansēta izvēle ikdienas komfortam
Otrais stāvs nereti tiek uzskatīts par visuniversālāko risinājumu, jo piedāvā līdzsvaru starp gaismu, privātumu un praktiskumu. Dzīvokļi šajā līmenī parasti saņem vairāk dienasgaismas nekā pirmajā stāvā, vienlaikus saglabājot komfortablu sajūtu bez augstuma barjeras.
Ikdienā otrais stāvs ir ērts gan kāpņu, gan lifta lietošanai, un tas bieži tiek uztverts kā “zelta vidusceļš” – pietiekami augstu, lai justos privāti, bet pietiekami zemu, lai saglabātu vieglu pieejamību. Šī ir populāra izvēle cilvēkiem, kuri vēlas drošu, praktisku un ilgtermiņā vērtīgu mājokli, kas piemērots dažādiem dzīves posmiem.
Trešais stāvs – gaisma, skats un lielāks privātums
Augšējā stāva dzīvokļi tradicionāli tiek asociēti ar plašuma sajūtu, mieru un gaismu. Šeit dienasgaisma ienāk brīvāk, skati paveras tālāk, un ikdienas trokšņi no ielas ir mazāk jūtami. Trešais stāvs bieži sniedz arī lielāku privātuma sajūtu – mazāk garāmgājēju, vairāk miera.
Šāda izvēle īpaši uzrunā cilvēkus, kuri novērtē estētiku, skatu aiz loga un klusāku dzīves ritmu. Turklāt augšējā stāva dzīvokļi bieži tiek uzskatīti par emocionāli “vieglākiem” – ar sajūtu, ka esi mazliet virs ikdienas steigas, saglabājot savu personīgo telpu un distanci no apkārtējās kustības.
Noslēgumā
Izvēloties dzīvokļa stāvu, nav viena pareizā risinājuma visiem. Katram stāvam ir savas priekšrocības un nianses, kas kļūst nozīmīgas atšķirīgos dzīves posmos un situācijās.
Ja vēlies klātienē salīdzināt, kā šie principi strādā praksē, tos iespējams apskatīt pabeigtā dzīvojamajā projektā Silaputniņi 13, Mārupē.
www.vestabalt.lv/silaputnini-13
