Vestabalt ar uzņēmuma jaunajiem projektiem piedalās LANĪDA rīkotajā “Mājokļu diena” izstādē tirdzniecības centrā SPICE.
Vestabalt valdes locekle Līga Plaude-Stukovenko piedalījās izstādes ietvaros rīkotajā diskusijā par tēmu “Dzīves telpa 2025 – kādu mājokli šodien izvēlas Latvijas iedzīvotāji?”
Diskusijas dalībnieki runāja par to, kā mainās iedzīvotāju priekšstati par mājokli, kādas tendences dominē tirgū un kādas izvēles izdara cilvēki, plānojot savu dzīves telpu. Attīstītājiem mūsdienās ir liels izaicinājums spēt sabalansēt būvniecības izmaksas ar vietējo iedzīvotāju maksātspēju. Palielinoties būvniecības izmaksām, bet, nepieaugot proporcionāli pircēju ienākumu līmenim, attīstītāji ir spiesti aizvien turpināt meklēt ekonomiskākus un efektīvākus risinājumus dzīvokļu plānojumiem, kas dažos gadījumos vairs nespēj ilgtermiņā nodrošināt jaunajai ģimenei kvalitatīvu un funkcionālu dzīves telpu. Šobrīd ir plašs piedāvājums tieši vidējās klases jauno projektu segmentā (~1800 dzīvokļu vienības pieejamas), bet pēdējo mēnešu laikā, tirgu pieteiktajiem jaunajiem projektiem, cena jau sasniedz 3000 euro/m2, kas pakāpeniski turpina izlīdzināties ar Rīgas centra dzīvokļu cenām. Mazs ir jauno projektu piedāvājums elitārajā luksus klases dzīvojamajā segmentā, kā arī maz ir projektu, kas piedāvā dzīvokļus cenu amplitūdā tieši līdz 80 000 euro.
Diskusijas laikā Līga Plaude-Stukovenko minēja: ”Iegādājoties mājokli, ir svarīgi izvērtēt, kāda būs izvēlētā īpašuma vērtība pēc 10 vai 20 gadiem. Iespējams, mūsdienu ekonomiskās klases standarta jaunajam projektam, ja tas būs ar A klases energo sertifikātu, pēc 10 gadiem vērtība būs zemāka nekā dzīvoklim Rīgas vēsturiskā centra mājā vai koka ēkā Āgenskalnā, pat ja šie dzīvokļi nekad nevarēs iegūt energosertifikātus, bet ir ar pievienoto vērtību vēsturiskā šarma un unikalitātes dēļ. Nākamo gadu laikā jaunajos projektos aizvien populārākas kļūs koplietošanas telpas, kā, piemēram, kopīgi izmantojamu mājas biroju, sporta zāles vai telpas kopīga inventāra, darbarīku novietošanai un koplietošanai, telpa dzimšanas dienu un mazu svinību organizēšanai. Elitārajos dzīvojamajos namos koplietošanai tiks piedāvāti tādi pakalpojumi kā viesu dzīvoklis, ko kopīpašnieki var izmatot gadījumos, kad ierodas ciemos ārvalstu draugi, ģimene, auklīte, lai nebūtu jāpaliek viesnīcā.
Īpašumu kvalitāte, energoefektivitāte, ērtums un komforts iedzīvotājiem, kas ir apvienots ar pieejamu cenu politiku un profesionāls pārvaldīšanas serviss, lai dzīvokļu īpašniekiem nebūtu jātērē savs privātais laiks risinot tehniskus, juridiskus jautājumus kopsapulcēs -tās ir galvenās vērtības, ko novērtē mūsdienu pircējs”.
Tuvākajos gados mājokļu tirgus attīstību Latvijā visvairāk ietekmēs demogrāfiskā un ekonomiskā situācija valstī. Nākotnes mājoklis būs energoefektīvs, ilgtspējīgs un pielāgojams dažādiem dzīves cikliem (modulārā būvniecība), taču, lai to īstenotu, ir nepieciešami maksātspējīgi un turīgi gala pircēji. Latvijas lielākie izaicinājumi ir ekonomiskā izaugsme, ārvalstu investīciju piesaiste, pārdomāta pilsētplānošana, dzīvojamā fonda attīstība reģionos un demogrāfiskās situācijas uzlabošana.
Latvijas nekustamo īpašumu tirgus ir cieši saistīts ar globālajām tendencēm, tomēr Latvija ir unikāla savu demogrāfisko un ekonomisko izaicinājumu dēļ. Pasaules ekspertu uzsvērtās tendences – viedās mājas, ilgtspējīga būvniecība, pielāgojamība un elastība mājokļos – piedāvā iespējas arī Latvijai. Tomēr mums jāpievērš uzmanība vietējām problēmām, piemēram, iedzīvotāju skaita samazinājumam un emigrācijai. Lai gan nākotnes mājoklis noteikti būs tehnoloģiski attīstīts un energoefektīvs, mums ir jānodrošina, lai tas būtu arī pieejams un pievilcīgs plašākai sabiedrībai, stiprinot pilsētas un veicinot iedzīvotāju atgriešanos.
Pilsētbūvniecība nākamajās četrās desmitgadēs Latvijā varētu attīstīties, ņemot vērā globālās inovācijas un tehnoloģiskos sasniegumus. Zemāk sniegti daži ieteikumi, kā Latvija varētu skatīties uz nākotni, lai nodrošinātu ilgtspējīgu, tehnoloģiski attīstītu un elastīgu pilsētplānošanu:
Viedās pilsētas un tehnoloģiju integrācija. Ieviešot IoT, mākslīgo intelektu un lielos datus pilsētvidē, iespējams optimizēt satiksmes plūsmu, resursu izmantošanu un enerģijas patēriņu.
Ilgtspējīgi risinājumi un zaļā enerģija. Atjaunojamo energoresursu izmantošana un pasīvo māju tehnoloģiju ieviešana palīdzētu mazināt CO₂ emisijas un samazināt enerģijas patēriņu.
Modulārā arhitektūra un elastīgi mājokļi. Ēkas, kuras iespējams pielāgot mainīgiem dzīves posmiem, kļūs arvien pieprasītākas.
Latvijā trūkst turīgu un maksātspējīgu iedzīvotāju, un šī situācija ietekmē arī nekustamā īpašuma piedāvājumu.
Jauns klients – maksātspējīgs 65+ pircējs, kurš pārdod savu privātmāju un vēlas iegādāties mazāku dzīvokli pilsētas centrā vai īpašumu piepilsētā.
Pieprasījums turpinās pieaugt no ārvalstnieku, iebraukušo studentu un darbinieku puses, taču latvieši tuvākajos gados aizvien biežāk iegādāsies īpašumus ārvalstīs.
Tiks novērota tendence uz mazāku dzīvojamo platību, vienlaikus palielinot uzsvaru uz koplietošanas telpām un piederības sajūtu sava īpašuma kopienai.
Svarīgs virziens ir īpašumu pielāgojamība dzīves cikla izmaiņām jeb reversible design. Piemēram, no guļamistabas var izveidot kabinetu, no lielākas privātmājas – dvīņu māju, kad bērni izauguši, lai otru pusi varētu izīrēt. Tāpat nozīmīga ir vides pieejamība gados vecākiem cilvēkiem. Nepieciešama ilgtermiņa domāšana, lai īpašumus varētu pielāgot un efektīvi izmantot nākotnē.
Drošība – IT risinājumi, pielāgošanās klimatiskajiem apstākļiem, karu un krīžu radītie riski, bumbu patversmju pieejamība, neatkarība no pilsētas komunikāciju pieslēgumiem un alternatīvi enerģijas un siltuma avoti.
Ilgtspējīgi un energoefektīvi arhitektūras risinājumi un materiāli kļūs par normu.
Mazākas platības un pārdomāti plānojumi saskaņā ar Smart Home filozofiju.
Mixed-use projekti, kuros apvienota komercdarbība, biroji un dzīvojamā vide, veicinās piederības sajūtu.
Pieprasījums pēc komerctelpām, visticamāk, turpinās samazināties, kamēr pieprasījums pēc dzīvojamā fonda – pieaugt.
Mileniuma paaudze 2024. gadā veidoja aptuveni 55% no jauno mājokļu pircējiem.
Co-living koncepcija piedāvā mazāku personīgo dzīves telpu, bet lielāku uzsvaru uz koplietošanas iespējām, ko nodrošina attīstītājs.
Latvijai, īpaši Rīgai, ir būtiski izaicinājumi saistībā ar energoefektivitāti – veco ēku un sērijveida māju mantojums, nepietiekama atkritumu pārstrādes sistēma, ilgtspējīga transporta attīstība un nepieciešamība pāriet uz sabiedrisko transportu, kas darbojas ar zaļo enerģiju. Tāpat būtiska ir viedās satiksmes sistēmu ieviešana, lai samazinātu sastrēgumus un uzlabotu pilsētas dzīves kvalitāti.
Vestabalt ar uzņēmuma jaunajiem projektiem piedalās LANĪDA rīkotajā “Mājokļu diena” izstādē tirdzniecības centrā SPICE. Vestabalt valdes locekle Līga Plaude-Stukovenko piedalījās izstādes ietvaros rīkotajā diskusijā par tēmu “Dzīves telpa 2025 – kādu mājokli šodien izvēlas Latvijas iedzīvotāji?” Diskusijas dalībnieki runāja par to, kā mainās iedzīvotāju priekšstati par mājokli, kādas tendences dominē tirgū un kādas izvēles izdara …


