LAT
Lai gan publiskajā telpā periodiski izskan apgalvojumi, ka interese par termiņuzturēšanās atļaujām (TUA) ir izsīkusi, dati liecina par pretēju, un patiesībā iespaidīgu, tendenci. 2023. gadā ar TUA saistītās investīcijas nekustamajā īpašumā sasniedza 7,5 miljonus eiro. 2024. gadā šis rādītājs vairāk nekā divkāršojās, pieaugot līdz 15,5 miljoniem eiro, bet 2025. gadā investīcijas turpināja strauju kāpumu, sasniedzot 21,5 miljonus eiro. Tas nozīmē, ka tikai divu gadu laikā investīciju apjoms ir audzis gandrīz trīskāršā tempā — skaidrs apliecinājums tam, ka programma ne tikai nav zaudējusi savu nozīmi, bet kļūst pievilcīgāka nekā jebkad.
Vēl spilgtāk šo izaugsmes stāstu apliecina kopējie rezultāti. Kopš programmas darbības sākuma 2010. gadā Latvija ir piesaistījusi vairāk nekā 1,6 miljardus eiro investīciju — summa, kas tālu pārsniedz vienkāršu statistikas rādītāju. Šis ir konkrēts un taustāms ieguldījums valsts ekonomikā: jauni projekti nekustamajā īpašumā, izaugsme būvniecības nozarē, atbalsts uzņēmējdarbībai un pozitīva ietekme uz saistītajām nozarēm visā Latvijā.
Kāpēc Latvija atpaliek no Baltijas kaimiņiem investīciju piesaistē?
Latvijas ekonomiskā situācija kļūst aizvien sarežģītāka, un uzņēmējiem aiz vien izaicinošāka un nospiedoša. Nekustamā īpašuma nozarei šobrīd vairāk nekā jebkad ir nepieciešamas ārvalstu investīcijas. Kāpēc TUA izsniegšanas process pret nekustamā īpašuma iegādi tiek ierobežots un tiek apturēta investīciju piesaistes programma, kas uz darbojas un ir kā pozitīvs signāls ārvalstu pircējiem un arī lielākiem investoriem kā arī atbalsts attīstītājiem, nekustamā īpašumā uzņēmumiem un NĪ aģentiem. Šāda pieeja nozīmē “nē” investīcijām, “nē” attīstībai un “nē” izaugsmei.
Drošības apsvērumi nekustamā īpašuma nozarē — fakti, nevis pieņēmumi
Apgalvojums, ka TUA izsniegšana nekustamā īpašuma iegādes ietvaros apdraud valsts drošību, neatbilst patiesībai. Nozare ir veikusi nopietnu darbu, ieviešot stingrus pārbaudes mehānismus katra ārvalstu investora un pircēja finanšu līdzekļu izcelsmes pārbaudei.
Vestabalt valdes locekle Līga Plaude bija izvēlēta pārstāvēt nekustamā īpašuma nozari un sniedza ziņojumu starptautiskajai MoneyVal gada pārbaudei par to, kā nii iegādes proccesā tiek veiktas naudas izcelsmes pārbaudes un patiesā labuma noskaidrošana. Vērtējuma rezultāti apliecināja, ka nozarē ieviestā AML (Anti-Money Laundering) sistēma darbojas efektīvi, un nelegāli iegūtu līdzekļu legalizēšana caur nekustamā īpašuma iegādi Latvijā vairs nav iespējama — risks ir minimāls. MoneyVal novērtējums starptautiski apliecina, ka Latvija ir valsts ar caurskatāmu un pret naudas atmazgāšanas riskiem noturīgu sistēmu.
Turklāt nekustamo īpašumu iespējams iegādāties tikai ar bezskaidras naudas līdzekļiem, un nozare, tāpat kā saistītais finanšu sektors, ir rūpīgi uzraudzīta. Tas nozīmē, ka naudas atmazgāšanas riski praktiski ir izslēgti.
Esmu latviete ar katru savu šūnu — mīlu šo zemi, šeit esmu izaudzinājusi trīs bērnus un nodrošinu darbu vairāk nekā 60 cilvēkiem. Pēdējos 25 gadus esmu smagi strādājusi, augstu vērtējot nacionālās, ģimeniskās un latviskās vērtības. Tomēr, redzot, kā ik dienu valstiskā līmenī tiek pieņemti nepārdomāti lēmumi, kas kaitē nozarei un valsts ekonomiskajai attīstībai, labklājības celšanai zūd spēks un motivācija turpināt radīt, strādāt un saglabāt optimistisku skatu par attīstību tuvākajā nākotnē.
Līga Plaude
Kāpēc ārvalstu investīcijas nekustamajā īpašumā ir ieguvums, nevis apdraudējums
Ārvalstu investīcijas nekustamajā īpašumā nes vienīgi pozitīvu pienesumu — gan valsts kasei, gan ekonomikas, gan pilsētu un valsts vispārējai attīstībai. Nekustamais īpašums ir tieši tāds, kāds tā nosaukums nosaka — nekustams. Ieguldītie līdzekļi paliek Latvijā, un investīciju rezultātu nav iespējams “izvest” no valsts. Šis aspekts ir īpaši būtisks, ņemot vērā reālo situāciju: pat Rīgas vēsturiskajā centrā ir simtiem ēku katastrofālā stāvoklī, vairāk nekā 1000 grausti, un jūgendstila apbūve iet postā. Jaunu projektu un renovāciju uzsākšana attīstītājiem jau bez šiem grozījumiem bija liels izaicinājums — augstās izmaksas un birokrātiskais slogs nereti pārsniedza tirgus pirktspēju. Ieguldot nekustamajā īpašumā, ārvalstu investors atved Latvijā naudu un iegādājas aktīvu, kas paliek šeit ilgtermiņā.
Lēmuma sekas nozarei un valstij
Pieņemtie likuma grozījumi ir vērtējami kā pārsteidzīgi un nepietiekami izsvērti lēmumi, kas vājina nozari un sūta nepārprotamu signālu ārvalstu investoriem — viņi Latvijā nav gaidīti. Šādas straujas un būtiskas regulējuma izmaiņas bez skaidra pamatojuma riskē iedragāt kopējo Latvijas reputāciju kā drošu un uzticamu ilgtermiņā vietu investīciju veikšanai un ir negatīvs signāls visai nekustamā īpašuma industrijai.
