Izmaiņas Latvijas Imigrācijas likumā ietekmē ārvalstniekus, kuri iepriekš iegādājušies nekustamo īpašumu Latvijā un uz šī pamata saņēmuši termiņuzturēšanās atļauju. Ko darīt, ja atļaujas termiņš tuvojas beigām un tās atkārtota saņemšana nav iespējama? Vai īpašums obligāti jāpārdod?
Latvija ilgstoši bija pievilcīga ārvalstu investoriem, kuri vēlējās ieguldīt nekustamajā īpašumā un vienlaikus iegūt tiesības uzturēties valstī. Daļa ārvalstnieku iegādājās dzīvokļus, privātmājas un citus nekustamos īpašumus tieši šī iemesla dēļ. Tomēr pēdējo gadu izmaiņas imigrācijas regulējumā ir būtiski mainījušas atļauju saņemšanas un atkārtotas pieprasīšanas kārtību. Īpašniekiem, kuri vairs nevar ilgstoši uzturēties Latvijā, rodas jautājums: kā rīkoties ar šeit piederošo nekustamo īpašumu?
Iepriekšējais Imigrācijas likums paredzēja iespēju trešo valstu pilsoņiem pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju Latvijā, ja tie iegādājās nekustamo īpašumu, kas atbilda noteiktajiem nosacījumiem. Viens no būtiskākajiem kritērijiem bija īpašuma iegādes vērtība vismaz 250 000 eiro. Lai saņemtu atļauju, bija jāizpilda arī citas prasības, tostarp attiecībā uz īpašuma kadastrālo vērtību, maksājumiem un darījuma atbilstību tiesību aktiem. Atļauju varēja pieprasīt uz laiku līdz pieciem gadiem. Tādējādi daudzi ārvalstu investori Latvijā iegādājās īpašumus gan dzīvošanai, gan kapitāla ieguldīšanai.
2026. gada 15. septembrī stājās spēkā jaunais Imigrācijas likums, kas mainījis līdzšinējo termiņuzturēšanās atļauju regulējumu.
Jaunais regulējums vairs neparedz nekustamā īpašuma iegādi kā vispārēju pamatu jaunas termiņuzturēšanās atļaujas saņemšanai.
Tomēr tas nenozīmē, ka visas iepriekš izsniegtās uzturēšanās atļaujas automātiski zaudē spēku vai ka ikvienam līdzšinējam investoram ir liegtas iespējas pieprasīt atkārtotu atļauju. Likumā ir paredzēti pārejas noteikumi, kas noteiktos gadījumos ļauj personām, kuras atļauju saņēmušas saskaņā ar iepriekšējo regulējumu, pieprasīt atkārtotu termiņuzturēšanās atļauju. Vienlaikus jāņem vērā īpašie ierobežojumi, kas attiecas uz noteiktu valstu pilsoņiem.
Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem Latvijā ir noteikti papildu ierobežojumi termiņuzturēšanās atļauju saņemšanai. Tie var ietekmēt arī personas, kuras iepriekš iegādājušās nekustamo īpašumu Latvijā un uz šī pamata saņēmušas uzturēšanās atļauju. Tomēr likums paredz atsevišķus izņēmumus, un katras personas situācija ir vērtējama individuāli. Nozīme var būt pilsonībai, līdzšinējās uzturēšanās atļaujas veidam, ģimenes apstākļiem un citiem likumā noteiktiem nosacījumiem. Tādēļ īpašniekiem, kuri vēlas turpināt uzturēties Latvijā, ieteicams laikus konsultēties ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi vai imigrācijas tiesību speciālistu.
Nē. Uzturēšanās tiesības un īpašumtiesības ir divi atšķirīgi juridiski jautājumi.
Ja ārvalstniekam beidzas termiņuzturēšanās atļauja vai nav iespējas saņemt jaunu atļauju, tas pats par sevi nenozīmē, ka tiek zaudēts Latvijā iegādātais nekustamais īpašums. Persona var saglabāt īpašumtiesības arī tad, ja pastāvīgi dzīvo ārvalstīs. Taču īpašuma piederība automātiski negarantē tiesības ieceļot Latvijā vai šeit ilgstoši uzturēties. Turklāt jāņem vērā iespējamie sankciju, finanšu darījumu un citi tiesiskie ierobežojumi, kas var attiekties uz konkrētu īpašnieku.
Ja uzturēšanās atļauju vairs nav iespējams saņemt, īpašniekam ir vērts izvērtēt vairākus iespējamos risinājumus.
Ja īpašums iegādāts ilgtermiņa ieguldījumam un tā uzturēšana nerada nesamērīgas izmaksas, īpašnieks var izvēlēties to saglabāt. Svarīgi nodrošināt savlaicīgus maksājumus, tehnisko uzturēšanu, apdrošināšanu un īpašuma uzraudzību. Dzīvojot ārpus Latvijas, šos jautājumus var palīdzēt risināt profesionāls nekustamā īpašuma pārvaldnieks.
Ja īpašnieks neplāno dzīvot Latvijā, izīrēšana var sniegt regulārus ienākumus un palīdzēt segt īpašuma uzturēšanas izmaksas. Pirms izīrēšanas ieteicams izvērtēt potenciālo īres maksu, īpašuma stāvokli, pieprasījumu konkrētajā rajonā un ar īres ienākumiem saistītās nodokļu saistības. Jāparedz arī īrnieku atlase, līgumu sagatavošana un ikdienas jautājumu risināšana.
Ja īpašums vairs neatbilst īpašnieka ilgtermiņa plāniem, pārdošana var būt piemērots risinājums. Pirms lēmuma pieņemšanas ir svarīgi noskaidrot īpašuma aktuālo tirgus vērtību, iespējamo pieprasījumu un pārdošanas procesa izmaksas. Profesionāla tirgus analīze palīdz noteikt atbilstošu cenu un pārdošanas stratēģiju.
Daudzos gadījumos nekustamā īpašuma pārdošanas procesu iespējams organizēt attālināti. Atkarībā no konkrētās situācijas darījumā var izmantot atbilstoši noformētu pilnvaru, kas ļauj pilnvarotai personai veikt noteiktas darbības īpašnieka vārdā. Tomēr iespēja noslēgt darījumu attālināti ir atkarīga no dokumentu noformēšanas, notariālajām prasībām, banku nosacījumiem un piemērojamajiem ierobežojumiem. Īpaši rūpīgi šie jautājumi jāizvērtē gadījumos, kad uz darījuma dalībniekiem attiecas starptautisko sankciju regulējums.
Nekustamā īpašuma īpašniekam ieteicams noskaidrot:
Atbildes uz šiem jautājumiem palīdz pieņemt pārdomātu lēmumu.
Vestabalt ir pilna servisa nekustamo īpašumu uzņēmums ar vairāk nekā 30 gadu pieredzi Latvijas nekustamo īpašumu tirgū. Mēs palīdzam klientiem izvērtēt īpašuma pārdošanas, izīrēšanas un pārvaldīšanas iespējas, piedāvājot individuāli piemērotus risinājumus. Vestabalt pakalpojumos ietilpst nekustamo īpašumu vērtēšana, tirgus analīze, pārdošanas un īres darījumu organizēšana, kā arī īpašumu pārvaldīšana. Ja Jums pieder nekustamais īpašums Latvijā, bet Jūsu uzturēšanās iespējas ir mainījušās, sazinieties ar Vestabalt, lai kopīgi izvērtētu nākamos soļus.
Vestabalt – uzticams partneris Jūsu nekustamajam īpašumam Latvijā.
Svarīgi: rakstam ir informatīvs raksturs. Uzturēšanās atļauju saņemšanas iespējas un konkrēti darījumu ierobežojumi jāizvērtē individuāli saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem.
Izmaiņas Latvijas Imigrācijas likumā ietekmē ārvalstniekus, kuri iepriekš iegādājušies nekustamo īpašumu Latvijā un uz šī pamata saņēmuši termiņuzturēšanās atļauju. Ko darīt, ja atļaujas termiņš tuvojas beigām un tās atkārtota saņemšana nav iespējama? Vai īpašums obligāti jāpārdod? Latvija ilgstoši bija pievilcīga ārvalstu investoriem, kuri vēlējās ieguldīt nekustamajā īpašumā un vienlaikus iegūt tiesības uzturēties valstī. Daļa ārvalstnieku …