SIA Vestabalt valdes locekle Līga Plaude-Stukovenko piedalījās LANĪDA organizētajā diskusijā par tēmu “Krāpniecības risku mazināšana un vai Latvijā ir aizsargāts labticīgais ieguvējs”. Diskusija notika LANĪDA organizēto diskusiju cikla par darījumpratības vairošanu ietvaros.
Pēdējais gadījums ar dzīvokļa atņemšanu labticīgajam ieguvējam nebūtu uzskatāms par klasisku krāpniecības darījumu, bet gan par Latvijas tiesu sistēmas nepilnību, jo civiltiesisks strīds tika izskatīts kriminālprocesa ietvaros, kas, iespējams, noveda pie neizsvērta tiesas sprieduma.
Kā komentēja Līga Plaude-Stukovenko:
“Iespējamā kļūda ir tajā, ka civiltiesiska strīda risināšanai tika izmantotas kriminālprocesuālas metodes. Šāda pieeja apdraud normālu civiltiesisku darījumu būtību un rada risku, ka nākotnē jebkuru darījuma neizpildi var vienkārši kvalificēt kā piesavināšanos vai krāpšanu. Iespējams, tā cēlonis ir zināšanu un izpratnes trūkums par civiltiesiskiem darījumiem un to neizpildes sekām.
Ja pilnvarnieks būtu rīkojies ar viltotu pilnvaru, situācija būtu saprotama. Tomēr nav pieļaujams, ka pirkuma maksas nesamaksāšana darījumā, kas veikts uz spēkā esošas un derīgas pilnvaras pamata – kur attīstītājs apzināti ir izdevis pilnvaru rīcībai ar savu mantu, un kur gan zvērināts notārs, gan zemesgrāmata ir pārliecinājušies par pilnvarnieka tiesībām – tiek traktēta kā prettiesiska īpašuma iegūšana. Tas savukārt noved pie īpašuma atņemšanas labticīgam ieguvējam.
Šis ir strīds starp pilnvaras devēju un pilnvarnieku par pirkuma maksas samaksu, kas bija risināms civiltiesiskā kārtībā. Būtiski uzsvērt, ka dzīvokļa pircējiem, kuri labticīgi paļāvās uz ierakstu zemesgrāmatā un saņēma bankas kredītu pirkuma maksas samaksai, lietā pat nav bijis cietušā statuss. Lai gan, sekojot lietas loģikai, piesavināta dzīvokļa pārdošana nozīmē, ka nauda no šiem cilvēkiem faktiski tika izkrāpta. Taču ne policija, ne prokuratūra nav uzskatījusi dzīvokļa pircējus par cietušajiem, un pilnvarnieks lietā nav saukts pie atbildības par krāpšanu.”
Domājot par drošiem darījumiem, jāņem vērā, ka visi darījumi, kuros tiek izmantotas pilnvaras, prasa paaugstinātu uzmanību. Profesionālam aģentam ir jāpārliecinās, vai darījuma nosacījumi ir saskaņoti ar pilnvaras devēju, kā arī vai pirms vairākiem gadiem izdotas pilnvaras pēc būtības joprojām ir spēkā un vai nav mainījušās pilnvaras devēja un pilnvarnieka attiecības.
Īpaša uzmanība jāpievērš ārzemēs izdotām pilnvarām, kā arī tam, vai darījuma būtiskie nosacījumi – cena, maksājuma veids un izpildes termiņi – ir patiešām saskaņoti ar pilnvaras devēju.
Tieši krāpnieciskie darījumi izgaismo to, cik svarīgi nekustamo īpašumu darījumos ir izmantot Ekonomikas ministrijas starpnieku reģistrā reģistrētus nekustamā īpašuma aģentus un informēt sabiedrību par šāda reģistra esamību. Profesionāls starpnieku darbs, pieredze un zināšanas darījumu vadīšanā palīdz izvairīties no krāpnieciskiem darījumiem.
